Pusgadsimtu ir ilgs laiks, but that’s how long I’ve been thinking seriously about India’s struggle with food security—and how technology can help to solve it.
Manas pirmÄs atmiņas par pÄrtikas nodroÅ¡inÄjumu ir pagÄjuÅ¡Ä gadsimta 60. gados, when I was a student in my village’s primary school. Visi bÄ“rni stÄvÄ“tu serpentÄ«na rindÄ, turot metÄla plÄksnes un gaidot savu kÄrtu, lai saņemtu upmas karotes, a porridge-like food that’s popular in the southern part of my country.
Å Ä« Ä“diena galvenÄ sastÄvdaļa bija kvieÅ¡i, kas tika ievesti no ASV palÄ«dzÄ«bas programmas ietvaros. Lai gan IndijÄ bija daudz lauksaimniecÄ«bas zemes, mÄ“s dzÄ«vojÄm dzÄ«vi no kuÄ£a pret muti. MÄ“s bijÄm atkarÄ«gi no Ärzemnieku dÄsnuma, lai palÄ«dzÄ“tu mums pabarot sevi. Bez Å¡Ä«s palÄ«dzÄ«bas, daudzi no mums bÅ«tu badÄ.
KrÄ«ze bija tik nopietna, ka mÅ«su premjerministrs, LÄls Bahadurs Å astri, mudinÄja indieÅ¡us atteikties no vienas Ä“dienreizes nedēļÄ. Viņš uzņēmÄs vadÄ«bu, uzsÄkot praksi savÄ Ä£imenÄ“. Mani vecÄki sekoja viņa piemÄ“ram, pirmdienÄs zaudÄ“jot savu pamatÄ“dienu.
Then came the Green Revolution—and it changed everything.
MÅ«su pÄrtikas ÄrkÄrtas situÄcijas vidÅ«, Indija baudÄ«ja rekordlielu kvieÅ¡u ražu. KredÄ«ts pieder Normanam Borlaugam, amerikÄņu biologs, kurÅ¡ radikÄli mainÄ«ja augkopÄ«bas zinÄtni un par saviem centieniem ieguva Nobela Miera prÄ“miju, plus indieÅ¡u Ä£enÄ“tiÄ·is M.S. Svaminatans un lauksaimniecÄ«bas ministrs C.. Subramaniyan. KopÄ, viņi manÄ valstÄ« ieviesa jaunas kvieÅ¡u Å¡Ä·irnes. Viņu dēļ, mums bija daudz vairÄk pÄrtikas.
KvieÅ¡u valsts atrodas ziemeļos. I live in the south—and our introduction to the Green Revolution came through improved forms of rice, which is a staple food for at least half of India’s people.
Pirms ZaļÄs revolÅ«cijas, my father’s rice yield seldom rose above 1.5 tonnas uz hektÄru. This was a typical result for traditional farmers—and despite their best efforts, it just wasn’t enough to feed the people of India.
Tad nÄca brÄ«numa rÄ«si, pazÄ«stams arÄ« kÄ IR8. American crop breeders Peter Jennings and Hank Beachell developed it—and then everything changed. PÄ“kšņi, mÅ«su rÄ«siem izauga stiprÄki kÄtiņi, nobrieda ÄtrÄk, un sadÄ«guÅ¡i vairÄk paniku nekÄ lapas.
LabÄkais, our farms produced more food—a tenfold increase in yield.
Mans tÄ“vs bija viens no pirmajiem lauksaimniekiem, kurÅ¡ sÄka audzÄ“t IR8. Gada augÅ¡anas sezonÄ 1967-68, lauksaimnieki no visas pasaules brÄ«nÄ«jÄs par Å¡o jauno kultÅ«ru. KÄ viņi ieradÄs, mans tÄ“vs viņus sagaidÄ«ja un parÄdÄ«ja, ko dara. He always said that these visitors couldn’t believe their eyes. AtÅ¡Ä·irÄ«ba starp vecajÄm rÄ«su formÄm un jaunajÄm formÄm bija pÄrÄk laba, lai bÅ«tu patiesÄ«ba. His brother—my uncle—was awarded a shield by the Minister of Agriculture for achieving the highest yield.
When the wife of a rice farmer in Thiruvannamalai gave birth on harvest day—a double boon of a child and a big yield of IR8 rice—they named their son Iryettu, kas ir tamilu nosaukums IR8. That’s how popular IR8 was at the time of its introduction.
Pateicoties Zaļajai revolÅ«cijai, we don’t skip meals on Monday anymore. TomÄ“r Indija nav atrisinÄjusi pÄrtikas nodroÅ¡inÄjuma problÄ“mu. MÅ«su iedzÄ«votÄju skaits turpina pieaugt, un nepietiekams uzturs ir liela problÄ“ma, veicinot zÄ«daiņu mirstÄ«bu. BÄ“rni, kas izdzÄ«vo, bieži cieÅ¡ no mūža veselÄ«bas problÄ“mÄm, piemÄ“ram, A vitamÄ«na trÅ«kums, kas izraisa acu slimÄ«bas un pat aklumu.
A new kind of rice—Golden Rice—would confront the problem of vitamin-A deficiency and possibly even solve it. TÄpat kÄ 20. gadsimta ZaÄ¼Ä revolÅ«cija pÄrveidoja lauksaimniecÄ«bu jaunattÄ«stÄ«bas valstÄ«s, piemÄ“ram, IndijÄ, mÅ«su laika gÄ“nu revolÅ«cijai ir neticami daudzsoloÅ¡i.
Ä¢enÄ“tiskÄ modifikÄcija sniegtu citas vÄ“lamÄs iezÄ«mes, piemÄ“ram, kultÅ«raugu spÄ“ja izdzÄ«vot plÅ«dos. uz 2015, ziemeļaustrumu musons manÄ saimniecÄ«bÄ ienesa nemitÄ«gu lietu, iegremdÄ“jot manus rÄ«sus vairÄk nekÄ nedēļu. Viņi bija pilnÄ«gi zem Å«dens. Man bija paveicies, tomÄ“r, because I had planted submergence-tolerant Swarna-Sub1—and a stress factor that hurt many other farmers had no effect on my yield.
Mums ir arÄ« citas vajadzÄ«bas. Piekrastes lauksaimnieki gÅ«tu labumu no sÄļiem izturÄ«giem rÄ«siem. CilvÄ“ki visur gÅ«tu labumu no cita veida rÄ«siem: dzelzi bagÄti rÄ«si, rÄ«si, kas izdala minimÄlu metÄna daudzumu, un zemu glikÄ“misko rÄ«su diabÄ“ta slimniekiem, piemÄ“ram, man. Saraksts ir bezgalÄ«gs.
PÄrÄk daudzÄs vietÄs, tomÄ“r, we’re denying ourselves a new wave of miracle crops for reasons that have nothing to do with science and everything to do with politics.
MÄ“s teicÄm jÄ Zaļajai revolÅ«cijai, but we’re saying no to the Gene Revolution—not because of legitimate safety concerns, bet nezinÄÅ¡anas un ideoloÄ£ijas dēļ.
We must overcome these fears—and make sure the next 50 years enjoy as much progress as the half century that I’ve just lived through.
Å Ä« sleja ir versijas uzvarÄ“tÄ eseja no 50 IR8 gadi konkurss.
Å eit franÄu valodÄ:
http://seppi.over-blog.com/2017/05/celebrer-les-cultures-miracles-de-l-inde-passe-present-avenir.html
Tulkots un ievietots ar lielu prieku!